Profile cover photo
Profile photo
Latvijas Kara muzejs
33 followers -
Latvian nation military history. Latvian War museum is situated in Latvia, Old Riga, Powder Tower
Latvian nation military history. Latvian War museum is situated in Latvia, Old Riga, Powder Tower

33 followers
About
Posts

Post has attachment
Esam priecīgi paziņot, ka mums ir jauna mājas lapa!
http://www.karamuzejs.lv/

#karamuzejs #warmuseum  
Kara muzejs
Kara muzejs
karamuzejs.lv
Add a comment...

Post has attachment
Decembra mēneša eksponāts: Sarkanās armijas 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas kapteiņa Jāņa Vilhelma 1891./30. gada parauga Mosina-Nagana sistēmas snaipera šautene.
 
Otrā pasaules kara laikā Sarkanajā armijā tika mobilizēti aptuveni 80 – 100 tūkstoši latviešu karavīru.
PSRS – Vācijas karam sākoties, Jānis Vilhelms (1903 – 1990) brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā. Dienējis 201. (43. gvardes) latviešu strēlnieku divīzijā, bijis viens no snaiperu kustības aizsācējiem Ziemeļrietumu frontē. Viņš karu sāka kā jaunākais leitnants, bet beidza kā majors, kara laikā septiņas reizes ticis ievainots. 1942. g. 21. jūlijā viņu apbalvoja ar Padomju Savienības Varoņa Zelta zvaigzni, savukārt nākamā gada 27. jūlijā viņu apbalvoja ar otru augstāko ASV apbalvojumu – „Izcila dienesta krustu”. Viņš bija viens no retajiem Sarkanās armijas karavīriem, kurš saņēmis šādu apbalvojumu.

Ekspozīcijas daļā „Latvija Otrajā pasaules karā” apskatāmas 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas kapteiņa Jāņa Vilhelma personīgās mantas un viņa snaipera šautene ar vairāk kā 200 iegriezumiem, kuri apzīmē nogalināto pretinieku skaitu. Šautenes laidē ir iegravējumi „41. Ļeņingrada”, „42. Maskava” un „43. Staraja Rusa”. Tās ir kaujas, kurās piedalījies arī kapteinis J. Vilhelms.
1946. gadā Jānis Vilhelms šauteni un personīgās mantas nodeva bijušajam Revolūcijas muzejam, kura kolekcijas pārmantotājs ir Latvijas Kara muzejs.
Kapteiņa Jāņa Vilhelma snaipera šauteni var aplūkot Latvijas Kara muzeja 3. stāvā ekspozīcijā „Latvija 2. pasaules karā”. Muzeja 12. zālē. Rīga, Smilšu iela 20, Pulvertornis.

#WW2 #Karamuzejs #Warmuseum #sniper #rifle #Decembris #eksponāts #exhibit #snaiperis #2PK  
Photo
Photo
Sarkanās armijas 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas kapteiņa Jāņa Vilhelma 1891./30. gada Mos
2 Photos - View album
Add a comment...

Post has shared content
Skaties tiešraidē Nacionālo bruņoto spēku 20 gadu vēstures konferenci, kas sāksies plkst.9:55 +Latvijas Kara muzejs 
Add a comment...

Post has attachment
Add a comment...

Post has shared content
7.novembrī plkst.16 ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Raimonda Graubes dalību pie Pulvertorņa tiks iedegts Brīvības cīnītāju piemiņas ugunskurs, kā arī tiks atklāta sarkanbaltsarkano lentīšu locīšanas akcija un divas Lāčplēša dienai veltītas izstādes Latvijas Kara muzejā.
Photo
Add a comment...

Post has attachment
Latvijas armijas kareivju ziemas virskrekls
2014. gada oktobrī Latvijas Kara muzejs ieguva retu un interesantu priekšmetu – Latvijas armijas kareivju ziemas virskreklu. Šī parauga virskreklu Latvijas armijā ieviesa 1935. gadā ar Kara ministra pavēli Nr. 21. Ar ko tas atšķiras no iepriekšējā parauga krekla? Tam krūšu kabatu aizpogājamajam pārlokam ir taisna mala, bet jostasvietā ievilkta aukla, kas ļauj to valkāt arī bez vidusjostas. Lai arī pavēlē apstiprinātā virskrekla aprakstā lasāms vārds „kareivju”, tādus nereti valkāja arī virsnieki. Arī muzeja krājumā nonākušais krekls ir piederējis virsniekam – Latvijas armijas pulkvedim, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Hermanim Muhkam. Kreklam nav saglabājušās tam piešujamās atšķirības zīmes, jo H. Muhks to vilcis mugurā 1944. gadā dodoties bēgļu gaitās uz Zviedriju, taču pogas ar karavīra „saulītes” atveidu ir savās vietās. Kara muzeja krājumā šis ir pirmais 1935. gada parauga kareivju ziemas virskrekls, tādēļ muzejs ir ļoti pateicīgs dāvinātājai, pulkveža meitai Ainai Mārai Muhkai–Kalniņai.   
 
Hermanis Muhks (1890 – 1976) ir Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu dalībnieks. 1915. gada rudenī viņu iesauca Krievijas armijā, dienēja vairākos pulkos, līdz 1917. gada maijā tika ieskaitīts Latviešu strēlnieku rezerves pulkā. H. Muhks atvaļinājās no karadienesta jau 1917. gada decembrī un atgriezās tēva mājās Valkas apriņķī. Pēc lielinieku padzīšanas no Valkas apkārtnes Latvijas Atbrīvošanas cīņu laikā, 1919. gada februārī H. Muhks iestājās Ziemeļlatvijas brigādē. Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulka rindās viņš cīnījās gan pret lieliniekiem, gan bermontiešiem. Par izrādīto varonību Cēsu kauju laikā H. Muhks saņēmis Latvijas augstāko militāro apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni.
H. Muhkam pasniegtajā ordeņa diplomā ir rakstīts: „1919. gada. 6. jūnijā Cēsu kaujā, atrazdamies telefona centrālē sakaru uzturēšanai starp igauņu bruņuvilcieniem un pulka kaujas štābu, M., neskatoties uz spēcīgo apšaudi un aplenkuma draudiem, līdz pēdējai iespējai teicami veica savu uzdevumu; laikā nododams pavēli par atkāpšanos bruņuvilcienu aizsegā, izglāba mūsu daļas no draudošām briesmām. Tikai pēc tam, kad vācieši ielauzās pilsētā, pievienojās savējiem.“
Pēc Latvijas Atbrīvošanas kara beigām H. Muhks turpināja dienestu Latvijas armijā, bija kara izmeklēšanas tiesnesi, un pēc vairākkārtējas paaugstināšanas amatos un dienesta pakāpes, 1938. gadā viņam piešķīra pulkveža pakāpi. Pēc padomju okupācijas varas nostiprināšanās 1940. gada oktobrī H. Muhks atvaļinājās no dienesta, dzīvoja Rīgā. Otrā pasaules kara beigās viņš kopā ar savu ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, miris 1976. gadā.


#karamuzejs #warmuseum #Latvija #Latvia #armija #Army #eksponāts #exhibit  
PhotoPhotoPhoto
Latvijas armijas kareivju ziemas virskrekls
3 Photos - View album
Add a comment...

Post has shared content
Mecenāta Vigo Raudas un Latvijas kara muzeja filma ,,Par Latvijas brīvību, par Latvijas vīriem” ir vēstures stāsts par Latvijas atbrīvošanās kara 1918 -1920.g. notikumiem. Tajā uzzināsi par Brīvības kauju gaitu, vēsturiskām personām un cilvēkiem, kas valsts nākotnes vārdā ziedoja savas dzīves un dzīvību.
Add a comment...

Post has attachment
Add a comment...

No 1. novembra Latvijas Kara muzejs pāriet uz ziemas darba laiku.
Ekspozīcijas atvērtas:
Pirmdiena: 10.00 - 17.00
Otrdiena: 10.00 - 17.00
Trešdiena: 10.00 - 17.00
Ceturtdiena: 10.00 - 17.00
Piektdiena: 10.00 - 17.00
Sestdiena: 10.00 - 17.00
Svētdiena: 10.00 - 17.00

Ieeja bez maksas!

#karamuzejs #ziema #bezmaksas #warmuseum #winter #free  
Add a comment...

Post has attachment
5. novembrī Latvijas Kara muzejā notiks dažādi pasākumi par godu Latvijas Republikas Robežsardzes 95. gadu jubilejai. Tur būs ko redzēt, atnāc arī tu!
 
#karamuzejs #warmuseum #Latvija #Robežsardze #pasākums #Riga  
Photo
Add a comment...
Wait while more posts are being loaded