Profile cover photo
Profile photo
Aigars Bru
38 followers
38 followers
About
Aigars's posts

Post has attachment

Post has attachment

Post has attachment

Post has attachment

Post has attachment

Post has attachment

Aukstie zvani. Kā tikt līdz īstajam civēkam.

Šis būs par vārtsargiem (gatekeepers).

Vakar man bija tikšanās ar vienu no maniem vērtīgajiem klientiem - Dāņu uzņēmēju.
Viņš teica, ka viņi, veicot aukstos zvanus, lai tiktu līdz "pareizajam" cilvēkam,
izmanto iebiedēšanas taktiku.

Viņi pārdod SEO pakalpojumus.

Ir arī citi veidi, kā tikt līdz īstajam cilvēkam,
bet no savas pieredzes varu pateikt - tas strādā ļoti labi.

Šonedēļ es veicu 264 zvanus.
Vairums uz parastajiem tālruņiem vidēju un lielu uzņēmumu birojos.
Tikai dažiem uzņēmumiem man bija direktoru vai citu vadītāju mobīlie tālruņi.

Tātad visbiežākā problēma ar ko saskaras pārdevēji pa telefonu ir tikšana līdz
sarunai ar "īsto" cilvēku uzņēmumā.

Zemāk dažas idejas, kā to paveikt.

Izmanto bailes

Bailes no autoritātes
Kad es strādāju IT mācību centrā, es dažkārt teicu, ka zvanu sakarā ar
Microsoft Sertifikācijām.

Tā bija taisnība.

Bet, ja neprasīja, es nekad neteicu, ka runa iet par IT speciālistu mācību
sertifikātiem.

Vairumā gadījumu recepcijas meitenes mani savienoja ar IT nodaļu, jo
neviens negrib "saķerties" ar Microsoft.

Ko nozīmē autoritātes? Tie ir svarīgi vārdi -  lielu uzņēmumu nosaukumi,
valsts iestādes, sertifikācijas un licenzes.


Bailes no nepatikšanām
Šobrīd daļa no maniem darba pienākumiem ir pārdot parādu piedziņas pakalpojumus.
Kad es sazvanu recepciju, es izmantoju frāzi "parādu atgūšana" vai "parādnieki".

Man bieži piedāvā savienot ar grāmatvedību.

Tas ir forši, jo grāmatveži zin visu par parādniekiem un parādu apdrošināšanu,
un parasti arī iedod vadības kontaktus, lai jau varu ar viņiem visu sīkāk izrunāt.

Ko nozīmē nepatišanas? Nesamaksāti rēķini vai iespējamas problēmas ar pārkārptiem likumiem.

Bailes no nepaveiktā
"Es pamanīju vienu lietu - Jūsu mājas lapā notiek nelegālas darbības. Kas notiktu, ja
google to pamanītu?", šādi mēdz uzsākt sarunu mana Dānijas klienta pārdošanas spečuki.
To viņš man izstāstīja vakar vakariņu laikā.

Pēc tam viņi turpina pārdošanu šādi: "Kas notiktu, ja jūsu konkurenti nokļūtu google pirmajā
lapā, bet jūs tur nebūtu?"
Citiem vārdiem sakot, ja jūs neko nedarīsiet, konkurenti jūs apsteigs.

Es teiktu tā - ja tu neesi google pirmajā lapā, tu neeksistē.

Respektē administratores un asistentes.

Es mēdzu darīt (arī šodien es tā izdarīju).
Es administrātorei izstāstu visu - kādēļ zvanu, ko mūsu uzņēmums dara.
Arī to, kā mūsu uzņēmums var palīdzēt viņu uzņēmumam.

Šodien viena administraotre bija ļoti izpalīdzīga.
Viņa izstāstīja ļoti daudz par uzņēmuma darbības principiem,
par to kā tiek veita samaksa, no kurienes ir vairums klientu.

Beigās viņa iedeva direktora epastu.
Pie tam, viņa ierosināja man piezvanīt nākamajā nedēļā no rīta puses.
Jo kamēr "šefs" malkojot kafiju, viņš mēdzot pieņemt zvanus.

Ne vienmēr, un ne visas, bet gadās, ka administratores var kļūt par taviem labākajiem draugiem.

Izmanto apvedceļus

Ko darīt, ja nekas nenostrādā.

Es dažkārt atrdodu google vadītāja tiešo telefonu vai epastu.

Tā ir. Vienā no piecām reizēm tas būs atrodams internetā.

Post has attachment

Post has attachment
 
Es negribēju nevienu sāpināt, kur nu vēl nogalināt.
Tomēr, kad biju mazs, es gribēju būt ninza.

Aiz lielās peļķes visi gribēja būt Spidermeni, Betmeni vai Supermeni.
Un, jā, ja es būtu dzimis ASV, es būtu tāds pats kā Amerikāņu bērni –
droši vien lasītu komiksus no rīta līdz vakaram par supervaroņiem.

Tā kā atrados tolaik padomju savienībā,
es gāju uz Rīgas videozālēm un skatījos filmas par ninzām.

Kinoteātros tādus "mēslus" nerādīja.
Es vienkārši gribēju būt ninza-varonis.

Tagad man tuvojas četrdesmit. Es esmu vienkāršs pārdevējs pa telefonu.

Gadās, ka man ir arī kāda tikšanās klātienē, bet tas īsti neskaitās.

Jo, to nevar salīdzināt ar pārdošanu, kāda tā bija, kad dabūju pirmo darbu 1998. gadā. Priekšnieks man iedeva busu pielādētu pilnu ar produkciju, un pateica:

“Aigar, atpakaļ nebrauc, kamēr buss nav tukšs!”

Tad es bez sarunātiem laikiem par tikšanos bez uzaicinājuma braucu
no pārtikas veikala uz pārtikas veikalu. No bāzes uz bāzi pa visu Latviju, un pārdevu fasētu popkornu.

Es veikalu vadītājām vienmēr uzkritu uz galvas, kā sniegs vasaras vidū. Katru atteikumu no manis pirkt popkornu es saņēmu sejā.

Tagad es esmu noslēpies aiz telefona. Un daru to, ko lielais vairums cilvēku nekad dzīvē negribētu darīt.

Pārdodu.

“Mums uzņēmumā nav plānā galdiņa urbēji, mēs reāli kaut ko ražojam!,” nesen teica man kāds uzņēmējs, kuram kaut ko gribēju pārdot.

Neatceros ko.

Man šķiet, ka viņš negribēja būt pārāk rupjš, un nepateica, ko domā par manu iztikas avotu.

Pirms nedēļas es sāku strādāt jaunā darbā.
Pārdošanā.

Un dienu pirms tam nozaudēju somu ar pasi, maku, kurā bija pēdējā nauda, atslēgas, tiesības... visu.

Varētu teikt, ka nepaveicās.
Varbūt.

Nu, ninza es nebiju.

Tādēļ pēc pārdomu perioda nolēmu sekot Džeimsa Altučera padomam un atļaut sev būt tāds, kāds esmu.

Es nedodu kādam padomu, jo maz ko zinu.
Es vienkārši stāstu kā man iet.

Starp citu, es nolēmu sekot Džeimsa Altučera padomam, un ar entuziasmu atļauju rakstīt gramatiski un stilistiski nepareizi, un lamāties.
Tas nekas.

Es atļauju sev atzīt savas neveiksmes un kļūdas.
Tas nekas.

Un es atļauju sev nezināt.
Tas nekas.

Tik daudz kļūdas un atļauju kļūdīties varbūt nozīmē ka es nemāku pārvaldīt riskus.

Varbūt.
Es nezinu.
Photo

Post has attachment
Riga Daily Photos
Fabulous post box
Photo
Wait while more posts are being loaded